Un kā jūs domājat ko tad cilvēki, kas šeit iemaldās, meklē?

1. Meklētāju atslēgas vārdi 
2. Apmeklētāju skaits 
3. Vidēji apskatīto lapu skaits 
4. Laiks mūsu websaitā 
5. Komentāri

1 sekss 2,621 3.81 0:03:20 - par seksu ir šis blogs tā ka pelnīti
2 gribu 1,002 4.44 0:02:54 - mums ir nodaļa tiem kas grib seksu
3 sekss video 877 2.86 0:01:32 - drīzumā tiks pievienoti vēl vairāk
4 meitenes 422 3.74 0:03:04 - tas ir tas ko mēs mīlam viss vairāk
5 seksam 341 3.54 0:02:35 - neko nav žēl
6 svingeri 257 3.36 0:01:45 - nu interesanta padarīšana
7 porno 223 3.14 0:01:29 - hmmm no comment
8 seks 212 4.04 0:04:03 - ne visi prot rakstīt, es ar nevienmēr prot
9 porno video 182 2.63 0:01:14 - smagā artilērija bez priekšspēles
10 seksa video 135 4.47 0:02:40 - torrenti un on-line video klipi
11 seksa pakalpojumi 133 4.21 0:03:15 - meitenes uz mājām
12 eskorts 106 4 0:03:32 - tas pats kas augstāk
13 anekdotes 90 2.04 0:01:27 - joki par seksa tēmu
14 seksa 76 3.54 0:02:17 - variācijas
15 seksa pozas 76 3.83 0:03:34 – ko izmēģināt ar savu partneri
16 porno speles 68 3.44 0:01:33 - atsvaidziniet attiecības
17 gribu seksu 64 3.45 0:02:01 - tas ir labi
18 sekss kontakti 64 2.59 0:01:31 - tiem kas grib seksu
19 orālais sekss 58 3.33 0:02:03 - pa fikso bet ne visām patīk
20 bauda 56 6.73 0:06:12 - orālā, anālā utt.
21 bezmaksas porno 54 3.63 0:02:19 - nopumpē video un bildes
22 seks kontakti 51 3.12 0:01:58 – intīma iepazīšanās
23 anālais sekss 49 4.27 0:03:29 - kā, ko, un kur
24 nudisti 49 5.06 0:02:11 - bildes no pludmalēm
25 seksa kontakti 49 3.49 0:01:56 - sievietes un vīrieši meklē

Antra runāja arvien lēnāk un neskaidrāk. Raudāt viņa neraudāja, acis bija duļķainas un skumjas. Viņa cīnījās ar miegu, bet neizrunātais viņai nelika mieru un neļāva aizmigt. Cigarete pastāvīgi krita viņai ārā no rokām un man visu laiku nācās to celt augšā no grīdas lai mājā neizceltos ugunsgrēks.
Alise visu laiku miegā grozījās un sauca Lordu. Pienācis pie savas saimnieces un nesaņēmis nekādus norādījumus, viņš viebdams purnu no alkohola dvingas, devās gulēt uz istabas sliekšņa. Viņš pildīja savu pienākumu un sargāja mūsu visu mieru.
– Un tāpēc jūs nolēmāt salaulāties un nosvinēt kāzas, lai ieriebtu vīriešiem?– mani šis jautājums kremta visvairāk. Lai arī laulības tika noslēgtas baznīcā, man tomēr vēl uz kaut ko gribējās cerēt.
– Nē, vienkārši nolēmām, ka Alise metīs gaisā monētu un tā visu izlems. Ja uzkritīs ģērbonis, jāaprecās triju dienu laikā, ja cipars, mēģinājumu atkārosim pēc gada, bet, ja nostāsies uz kants, tad gada laikā obligāti iziesim pie vīra.– viņa visu sīki izskaidroja.
– Alise teica, ka ir uzkritis ģērbonis. Es gan to neredzēju, bet es viņai ticu uz vārda.– Antra pasniedzās un paņēma Bon Aqua pudeli. Tā vienā brīdi kļuva tukša. Arī mani kaltēja. Nezinu no kā vairāk, no izdzertā vai visa dzirdētā. No ledusskapja paņēmu jaunu pudeli.
– Bērnus jums svētais gars atnesīs?– es centos iedzelt pēc iespējas sāpīgāk, jo neapzināti, pats gribēju būt viņas bērna tēvs.– Adoptēt taču jūs tāpat nevarēsiet.
– Līdz tikšanās brīdim lidostā, es bērnu gribēju no tevis un būtu izdomājusi kā to visu panākt. Es tevi pazinu uzreiz un, būtībā ar Alisi aprecējos tev par spīti.– Antra centās saturēt žāvas.
– Bet bērni…– viņa nicīgi izspļāva un sagrīļojās.– Nopirkšu no Irēnas tavu sēklu un…
Viņa nolūza un uzkrita virsū Alisei. Mēnestiņš pat nepamodās. Arī Lords pat nepaskatījās uz mūsu pusi. Pamests viens šajā paralēlajā pasaulē, es jutos vientuļš kā Kronberga bārenis.
Rītdiena ir klāt jau šodien…*.
Pār mani sagruva pasaule.
Dzīvot vairs negribējās.

No rīta mani pamodināja skaļš telefona zvans no Londonas. Nepaspēju pateikt, ka atstāju darbu, kad mobilais Irēnas balsī, kas necieš iebildumus, man paziņoja.
– Līdz manai atbraukšanai tev jāpaliek pie jaunā pāra. Vēl tikai viena nieka nedēļa. Gan jau kaut kā pārdzīvosi šo atturību. Es arī pēc tevis esmu ļoti noilgojusies. Priecājies, izbaudi sauli, jūru un dabu! Punkts.
Deux’s machina atslēdzās.
Mūki noliedz dabu.
Es atgriezos savā cellē.
Es esmu BOKONONS.

– Lidmašīna no Londonas ielido 14.28. Sagaidītājus lūdz pulcēties pie trešās izejas.– vēstīja neredzama balss no skaļruņiem.
Pasaule vēl nebija sabrukusi.
Paldies tev, Dievs!
Paldies!

Viņas mīlējās nepārtraukti. Uz pasaules bija viņas tikai divas vien, citi cilvēki neeksistēja vispār. Būtībā viņas būtu varējuši iztikt arī bez manis. Varbūt tikai Lords, vienīgais no vīriešu kārtas pārstāvjiem, šad un tad bija pieprasīts.
Lordam tas ne pārāk patika un viņš bieži nāca klausīties, kā es skaļī balsī lasu Kaķa šūpuli*, lai nesajuktu prātā. Jau trešo nedēļu būt blakus savam sapņu tēlam un, saprast, ka Antra nekad nebūs mana, bija mokoši neizturami. Sākumā atslēgties palīdzēja bāriņš, bet vajadzīgo mierinājumu tas tā arī sniegt nespēja.
– Galu galā, es taču esmu profesionālis. Velns, lai parauj to blondo grēku! Iegrūda Irēna man kaķi maisā, ne darbiņu! Būtu zinājis, nemūžam nepiekristu!– nodomāju palūkojies uz atvērtām guļamistabas durvīm. Un vēl kas, es tomēr atrados savā pamatdarbā un riskēt ar to un sākt dzert man nebija tiesību.
– Nē, es neesmu soģis nedz Alisei, nedz Antrai, tā ir viņu personīgā darīšana. Lai taisa kaut vai harēmu, apsargāšu arī to. Lai precas kaut vai ar Alises Lordu afgānu kurtu! Tikai, lai tur, nolādēts, nebūtu manas Antras!– atmetis malā Vonegūtu es pieplaku pie pudeles.
– In wine there is truth. Nolādēts, nolādēts, nolādēts…!

Šodien rudzulaukā, kur zem milzīgas egles lauka vidū abas nimfas pavadījā laiku divvientulībā, salasīju rudzupuķes. Kad aiz gara laika uzpīto vainadziņu uzliku galvā Antrai, Alise tai davāto ziedu buķeti nometa zemē, un pirms aizskriešanas zibeņus mestdama, iecirta man skanīgu pliķi. Pacēlusi skaisto rudzupuķu pušķi, viņai pakaļ aizskrēja arī Antra. Paturot abas redzeslokā, es viņām pa gabalu sekoju.
Pie mājas mani sagaidīja Lords. Nogūlies uz sliekšņa, viņš draudīgi rūca, ik pa brīžam ieklausīdamies kas notiek mājās. Pēc skaļajām balsīm, kas bija dzirdamas pat uz ielas, varēja saprast, kas starp vīru un sievu ir pārlēkusi pamatīga dzirkstele.
Lords zināja, ka šī dzirkstele biju es.
Devos uz lapeni, kur, ja atmiņa mani neviļ, bija palikusi pusizdzerta Hennessy pudele. Gribējās aizmirsties, atslēgties un aizmukt no šejienes. No visiem neformāļiem, emansipētām jaunkundzēm, no visas pasaules. Nebiju domājis, ka šī emansipācijas indeve var aiziet tik tālu. Pēc Irēnas ārzemju komandējumiem manīju, ka viņa vairs negaida kad atvēršu mašīnas vai istabas durvis, piestumšu krēslu vai samaksāšu rēķinu kafeijnīcā un, vēl daudz daudz citu sīkumu, kuriem agrāk biju spiests pievērst savu uzmanību vēlēdamies viņām izpatikt.
Cik zinu, uzmanības izrādīšana, nav svarīgi vai tas ir kāds gaumīgs nieciņš vai skaists zieds, vienmēr ir devis prieku gan devējam, gan ņēmējam. Tas ir apliecinājums, ka otrs cilvēks tev ir interesants un tev kaut ko nozīmē.
– Pagaidi, šķiet sāku kaut ko saprast! Tik tiešām. kā tas man ātrāk neienāca prātā! Aiz meitenīgā tēla, man paslīdēja garām, ka Alise vairs nav sieviete, bet gan vīrietis. Precēts vīrietis ar jaunu sievu.– es pēkšņi atskārtu.
– Aiz formas neredzēju saturu, velns mani parāvis! Arī vārda maiņa no Alises uz Eliss taču izteica visu. Eliss Kūpers* bija viņas elks. Tas taču bija acīmredzami,– es sev pārmetu.
Pasniedzot vainadziņu Antrai, es droši vien biju izsaucis greizsirdības lēkmi, ne mazāk. Bet pasniedzot rudzupuķu pušķīti Alisei, vai tiešām es būtu viņai kaut ko piedāvājis?
– Murgs, un nekas vairāk! Nav svarīgi, kādu lomu Alise ir uzņēmies vai spēlē, sievišķā sūtība ir palikusi. Palikusi, bet dāvātus ziedus atraida?– biju pilnīgā neizpratnē.
– Crazy World, crazy Women!*

– Kāpēc tu par mums tā baidies? Uztver viņu kā mūsējo, kā žigolo, kurš pilda savus profesionālos pienākumus. Sekss viņam aizliegts, vai aizmirsi? Ja, jau viņš tevi, manu saulīt, nespēja pavedināt, tad mūsu mīla ir spēcīgāka. Bet, kad tu viņam atteici un atgādināji, ka viņš atrodas darbā, mums vispār ne no kā vairs nav jābaidās. Mēs ar tevi taču esam laulāts pāris!– Alise ciešāk apņēma Antru.
– Nu un lai dzird, kas mums no tā, gabals nokritīs vai?– viņa parādīja kas šeit ir saimnieks.
– Es paļaujos uz Irēnu, kaut arī viņa tomēr ir baigā! Būtu mums viņas nauda, ietekme, un pazīšanas, mums nebūtu pat jāslēpjas no visiem kāzu vakarā un medusmēnesī. Mēs pieņemtu likumus kā Holandē un šo pludmali mēs sadalītu starp varavīksnes bērniem un nūdistiem.– Antra sapņaini nopūtās.
– Antruci, tu tā arī man nepastāstīji, kā tu izgāji uz Irēnu un pēc tam uz Kristu. Es arī nesaprotu, kādā pavadā Irēna viņu tur. Viņš nav slikts, tas tiesa, Irēna viņu ir labi izdresējusi. Krists nav bodyqaurds*, bet redzēji kā bomži, tie neķītrie glūniķi no viņa aizlaidās. Van Damme un 007 vienā personā.– iemetusi kārtējo mēriņu Alise vairs nespēja apturēt savus runas plūdus.
Viņa zināja, ka alkohols nav viņas stiprā puse. Tagad to zināju arī es.
Lords gari nožāvājās un paskatījās uz mani, lai redzētu vai viss par mani teiktais atbilst patiesībai. Piemiedzis viņam ar aci un aizsmēķējis kārtējo cigareti, izpūtu dūmus viņa virzienā. Lords noskurinājās un pārmetoši manī nolūkojies devās pie jaunā pāra. Izdzēris apelsīnu sulu un paņēmis grāmatu, es devos uz lapeni. Šādas pļāpas mani galīgi neinteresēja. Ciest nevaru salkanus sieviešu seriālus un sarunas ne par ko.
– Dzirdēju, ka pie citām Krists ejot tikai ar viņas ziņu…– vējš atnesa sarunu fragmentus.
– Kaut gan, kur politika, arī tur liela nauda, lieli noslēpumi. Var augstu kāpt, gan zemu krist. To be or not to be*,– Alise centās paspīdēt ar savām zināšanām.
– Mums ar tevi Eliss viss ir vienkāršāk, vai ne. Mūsu attiecības balstās uz patiesu mīlestību, nevis naudu. Vai tiesa, mēnestiņ.– Antra mainīja sarunas virzienu.
– Mani vairāk par visu interesē kā mēs šodien ar tevi mīlēsimies, nevis kāpēc Krists pie viņas strādā. Ja gribi zināt ko sīkāk pavaicā Irēnai pati…– vejš atnesa sarunas nobeigumu.
Nokaunējies par savas saimnieces pļāpīgumu, manā sargpostenī ienāca Lords un nolaizīja manu vaigu. Mēs bijām vienisprātis, šādas sarunas nav domātas vīriešu ausīm kā tādām. Paglaudījis viņu un, ielējis sev kārtējo brendija devu, es turpināju lasīt Bokonona atklāsmes*:
” Notika tā – “tam vajadzēja notikt”, kā sacītu Bokononā, – ka man blakus sēdošā ielene un bārmenis, kas mani apkalpoja, kādreiz bija mācījušies kopā ar Frenklinu Honikeru, vaboļu spīdzinātāju, vidējo bērnu, pazudušo dēlu.
Ielene, kura dēvējās par Sandru, piesolīja man tādus priekus, kādi pieejami vienīgi Pigala laukumā Parīzē un Portsaīdā. Es teicu, ka neinteresējos par šiem jautājumiem, un viņai pietika asprātības atbildēt, ka viņai tie arī nemaz tik ļoti neinteresējot. Vēlāk izrādījās, ka mēs abi esam pārspīlējuši savu neieinteresētību, kaut arī ne pārāk daudz.”
Kā izrādās, tā gadās ne tikai ar mani.

– Redzi, mums tevi nevajag gultā, bet lai tu mūs abas ar Antru medusmēnesī apsargātu. Saproti Krist, čaļi mūs neinteresē, vismaz mīlas lietās ne. Varbūt vienīgi Lords šad un tad, bet puiši nekad.– Alise izskaidroja radušos situāciju un aprakstīja manus pienākumus.
– Pat nemēģini ar mums flirtēt, nav vērts! Nebūtu tu žigolo, bet vienkārši meitene, varbūt mēs tevi smukulīt pat uzņemtu savā pulciņā.– Alise uz brīdi apklusa. Viņai vēl arvien patika vīrieši un viņai vajadzēja koncentrēties, lai atrastu vārdus un saliktu tos pareizā secībā.
– Redzi, mēs ar Antru šodien precamies un šonakt būs mūsu kāzu nakts. Tev visa medusmēneša garumā nāksies atturēties no seksa, jo tev vienmēr jābūt mūsu tuvumā, lai vajadzības gadījumā mēs varētu tevi pasaukt. Ja gribi, vari gulēt, skatīties televīzoru vai iedzert, bet mums abām ir jābūt pilnīgā drošībā,– viņa turpināja maigoties cieši apņēmusi Antru
Antra paskatījās uz mani un, kā taisnodamās manā priekšā, pasmaidīja. Tāpat jau bija redzams, ka galvenā šeit bija Eliss, nevis viņa. Gluži negaidot starp mums noskrēja tāds kā zibens un Antra apmulsusi novērsās. Viņa vairījās man skatīties acīs.
– Tāds patreiz būs tavs darbs.– turpināja mani instruēt Alise.
– Izņemot Lordu un protams tevi, mūs neviens nedrīkst traucēt. Atslēdz savu mobilo tāpat no šejienes bez mums nekur nebrauksi. Vari sauļoties, peldēties, vai darīt ko citu pēc saviem ieskatiem. Tas būtībā arī ir viss. Darbs nav grūts, bet ļoti atbildīgs.– Alise salika visus punktus uz “i”. Es vairāk nebiju vajadzīgs un viņas kopā ar Antru devās prom.
– Ejam, Antruci, mums vēl jāsagatavojas vakaram. Drīz jau būs jābrauc uz Rīgu.– un tā pat neapģērbušās viņas devās uz māju. Es devos uz garāžu lai sagatavotu un sapostu Alises Mazdu svinīgajam notikumam.
Ar putekļu sūcēju tīrot mašīnas salonu, ievēroju pie aizmugurējā skata spoguļa nelielu karodziņu varavīksnes krāsās. Tādu redzēju pirmo reizi un nespēju atcerēties kādai valstij tas pieder. Pārbaudījis gaisa spiedienu riepās, benzīna un eļļas līmeni, piestiprināju pie antēnām baltas lentas. Goda kortežs bija pilnā kaujas gatavībā. Ieslēdzis magnetolu, ātri sameklēju radio Skonto* frekvenci. Animals* izpildījumā skanēja prostitūtu himna*.
Jutos nedaudz aizskarts un šokēts. Meitenēm neinteresēja manas seksuālās potencies. Man nepiedāvāja seksu, vispār nekādu! Sekss, kā tāds, tika izslēgts no maniem darba pienākumiem. Šeit, kā es to sapratu, biju tikai miesassargs, šoferis un geiša vienlaikus – trīs vienā personā.
Jā, tieši kā geiša, nevis kā žigolo. It kā jau nav lielas atšķirības starp vienu un otru. Jāprot jau viens un tas pats, izklaidēt, sniegt baudu, pakavēt laiku un apmierināt visas klientu vēlmes. Tomēr, kā par nelaimi, Latvijā vēl nav savu geišu un, visticamāk, tik ātri arī nebūs. Un geišu–miesassargu nav ne tik.
Gluži negaidot atklājās vēl viena žigolo nianse – darbs bez seksa. Tas bija neparasti, tomēr cerība mirst pēdējā…
Es vēl nezināju savus maldus.
Homoseksuāliem pāriem nav ne geišu, ne žigolo.