Tiešām jautri paskatīt ko cilvēki citreiz raksta Googlā / Yahoo un MSNā. Nevar jau redzēt, kas konkrēti to ir ierakstījis, bet brīžiem var nojaust. Nu tad labākie domu graudi / mēģināšu atbildēt uz dažiem jautājumiem:
Divi cilvēki meklēja “smū” - nezinu kas tas ir, bet mēs drošvien to jums varam dabūt. SmŪ visiem par brīvu Meklēja “slēptā kamera dūmu” - nu kāpēc dūmu? Vai arī “mīlestības krāsa” - es teiktu dažreiz sarkana, citreiz rozā vai pat zila, bet kā pats/pati vēlies! Kaut vai melna…
Un “kas meitenēm ir vagina” - nu jā. Skolā vajadzēja klausīties, ir tāda vietiņa. Un droši vien no tās pašas vecuma grupas - “dator spēles meitenēm”… Klau nu mums te ir stingri noteikumi kur teikts, ka ieeja pirms 18 aizliegta. Lūdzu ievērot!
„kad sieviete tur pirkstu pie lūpām” - Vīrietis: Viņa laikam domā par orālo seksu Sieviete: nu kad Viņšs beidzot aizvērsies. „vajadzīgs automehāniķis Ventspilī”- kas tad tā par fantāziju lasām tālāk „adas sēdekli” OK un tālāk „dziesma kad es vēl biju maziņš zēns” hmmm…

Tālumā varēja dzirdēt jūras šalkoņu un novēlojušās putnu dziesmas. Bija iestājusies krēsla. Mājā valdīja klusums un miers. Lapenē ienāca Lords un piebikstīja man ar savu purnu. Pāris reizes ierējies, viņš izgāja ārā un skatīdamies uz mani gaidīja. Pārmetumu viņa acīs es neredzēju, bet apmulsis viņš bija no tiesas. Viņš gaidīja mani un nervozēja. Es nebiju vienīgais kas nesaprata visu šeit notiekošo un tāpāc man gribējās ātrāk šo vietu pamest. Tad, it kā izdzirdējis komandu, Lords pienāca klāt un ar zobiem satvēris manu plaukstu, vilka mani uz mājas pusi. Saņēmis dūšu un par visu sirsnīgi nošpļāvies, devos viņam līdzi uz kokiem apskauto savrupmāju.
Pie virtuves galda sēdēja Alise un glāžainām acīm vērās kafijas biezumos. Izdzirdējusi mūs ienākam, viņa ar skatienu norādīja uz krēslu. Apsēdos un ielēju sev glāzi apelsīnu sulas. Aiz loga bija dzirdama tikai knišļu sisināšana.
Pauze ievilkās. Es centos paskatīties Alisei acīs, bet viņa novērsa. Tās bija nogurušas un alkohola apduļķotas.
– Krist, vairāk tā,– viņa uzsvēra,– nekad vairs nedari. Necenties man noņemt Antru! Man viņa pārāk daudz ko nozīmē. Tāpēc jau es viņu aprecēju, lai viņa būtu tikai mana.– viņa ielēja sev kārtējo glāzīti un uzreiz to izdzēra.
– Tu nedomā, ka man vīrieši nemaz nepatīk. Arī tu, ja atklāti runājam, mani vienkārši tracini, bet man vīriešu laiks vēl nav pienācis. Viņi nezin ko sievietei vajag, bet es zinu.– viņa piesmēķēja cigareti un izpūta dūmu mākoni tieši man sejā.
– Ja vajadzēs, es Antras dēļ kļūšu par īstu vīrieti. Tas būtībā ir tikai naudas un laika jautājums.– viņas alkohola atraisītā mēle kustējās pati par sevi un nespēja to vairs kontrolēt.
Paņēmis jaunu cigareti, centos aptvert tikko dzirdēto. Biju dzirdējis un lasījis par līdzīgām operācijām ne vienreiz vien. Var protams veikt šādu operāciju, lai labotu dabas klūdu. Ja tev gēnos ielikts vīrišķais, bet ķermenis ir no sievietes un, tas tev neļauj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja esi ar mieru drīzāk mirt, nekā atstāt visu pa vecam, šādas operācijas pēc neskaitāmām konsultācijām vienmēr veic. Pret dabu neko neiesāksi. Kanālā Discovery* redzēju, ka vienam no dvīņiem mainīja dzimumu uzreiz pēc dzimšanas, bet 30 gadu vecumā viņš apzināti to atgrieza atpakaļ. Dabas dotais izrādījās spēcīgāks par mūsdienu medicīnu.
Bet aiz Alises vīrišķās bravūras slēptā sievišķība tā vien lauzās ārā. Tā ir tikai loma, kuru viņa spēlēja nevis vēlējās dzīvot. To nebija iespējams noslēpt. Tam jābūt žestos, manierēs, uzvedībā. Nav brīnums, ka es kļūdījos un pasniedzu viņai to rudzpuķu ziedu pušķi.
– Es labprāt, pēc visa notikušā, parādītu tev durvis, bet Antra uzstāja, ka tev ir jāpaliek. Es nekā absolūti nezinu par rēķiniem Irēnas un Antras starpā, tie mani arī neinteresē, bet tev te jāpaliek līdz beigām kā bija pašā sākumā norunāts. Vari darīt ko gribi, tikai centies man mazāk trāpīties acīs. Kad vajadzēs, tevi noteikti pasauks.– viņa ar spēku nodzēsa cigareti un nolika uz galda neiesāktu Smirnoff* pudeli.
– Tas tev ko salāpīties. Vairāk tev nepienākas. Ne jau tāpēc, ka žēl, vienkārši tu te esi darbā.– un viņa lika manīt ka es varu iet.
Paņēmis pudeli, mēs abi ar Lordu devāmies uz man ierādīto istabu trimdā.

Traucāmies pa Vidzemes šoseju vēja ātrumā, gara stiprināšanai klausoties We are the Champion*. Redzot kāzu ekskortu, pretīmbraucošās mašīnas signalizēja ar gaismām un skaņām. Iebraukuši Rīgā uzreiz devāmies uz kādu dievnamu, kur uz geju un lezbiešu laulībām skatījās ar sapratni. Man vajadzēja būt par laulības liecinieku, pasargāt jauno pāri no dzeltenās preses uzmanības un pēc svinīgām vakariņām, sargāt pirmās nakts burvību.
Patiesi, tie Dieva ceļi ir neizzināmi. Es, kurš baznīcai metu līkumu, pēkšņi kļuvu liecinieks slepenai mistērijai, biju tās dalībnieks. Kaut arī esmu nosaukts par godu Kristum, es to neapzināti, zemapziņā noliedzu. Domāju, ka arī viņš noliedza mani. Viņš noliedza arī homoseksuālas mīlestības un ģimenes iespēju, kuras tapšanai es biju liecinieks. Tiesa, pats vēl neesmu piedzīvojis tādu mīlestību, kaut arī es mīlu visus skaitos cilvēkus, tostarp arī vīriešus protams.
Antras un Alises drosme man visnotaī imponēja. Es nenosodīju viņu uzdrīkstēšanos būt pašām un, Dieva priekšā liecināt mūžīgu mīlestību viena otrai. Man patīk katra brīva izvēle, bet man ļoti nepatika Antras izvēle.
– Velns lai viņu parauj, to blondo bestiju!– klusībā pie sevis nolamājos.
Gluži kā Jērikas bazūne*, kaut kur augšā, zem baznīcas kupola, svinīgi nogranda ērģeles. Skanēja “Tokāta un fūga re minorā”*. Dobjā, varenā skaņa sitās starp baznīcas velvēm un no iesildītajām ligzdām izdzina samiegojušos baložus. Palidojuši un nedaudz nomierinājušies, tie beidzoties skaņdarbam atgriezās savās vietās. Tikai viens balts balodis, kā vēstnesis, nolaidās uz mācītāja pleca un paskatījies uz jauno pāri, paberzēja savu galvu gar mācītāja ausi. Neesmu ticīgs, bet “svētā gara”* parādīšanās baloža izskatā bija kā debesu vēsts.
Žēlīgi nopūtās ērģēles. Šķiet, es sapratu kā rodas baznīcas leģendas.
Kauliņi bija mesti un izdarījušas savu izvēli, Alise ar Antru stāvēja altāra un Dieva priekšā. Vēl tik jāpāriet pēdējais rubikons*. Skaistas kā dūjas un apņēmības pilnas, viņas bija gatavas zvērēt viena otrai mūžīgu mīlestību Dieva priekšā.
– Vai tu, Antra, vēlies kļūt par Alises dzīvesbiebru un Dieva svētītā laulībā?– mācītāja skanīgā balss izrāva visus no sastinguma.– Dalīties priekos un bēdās, līdz nāve jūs šķirs?
– Ja, vēlos!– ieskatījusies sākumā Alises, pēc tam mācītāja acīs, viņa atbildēja.
– Un tu, Alise, vai vēlies būt Antras dzīvesbiebru un Dieva svētītā laulībā? Dalīties priekos un bēdās, līdz nāve jūs šķirs?– ierasto formulu atkārtoja mācītājs un, it kā eksaminēdams, cieši paskatījās uz Alisi.
– Ja, vēlos!– Ieturējusi garu pauzi pirms izšķirošās atbildes, viņa tikko dzirdami izdvesa. Tas nepaslīdēja garām klātesošajiem, bet ceremonija ritēja savu gaitu.
– Vai šeit ir kāds, kurš varētu ko bilst pret šeit esošo pāri? Ja kāds zin iemeslu kāpēc šī laulība nevar tikt noslēgta debesīs, lai neslēpj un saka tūlīt.– viņš pārlaida skatienu klātesošajiem.
Arī mēs saskatījāmies savā starpā gaidot kādu iebildumu. Tāds protams neatskanēja. Mācītājs atkal pievērsās abām meitenēm.
– Dieva tā tēva, Dieva dēla un svētā gara vārdā, ar šo pasludinu jūs par vīru un sievu! Mijiet gredzenus, un sniedziet skūpstu viena otrai, lai apliecinātu savu derību Dieva priekšā.– Cieši apkampusi Alisi, Antra sniedza tai juteklisku un kaislīgu skūpstu.
Man tas šķita kā vesela mūžība.
– Ko Dievs vienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.– nobeidza mācītājs un deva savu svētību jaunajam pārim ar roku gaisā novelkot krustu.
– Apsveicu! Vēl tikai jums abām jāparakstās šeit un, tur zemāk, lieciniekiem no līgavas un līgavaiņa puses.– viņš teica pasniedzot mums pildspalvu un pasmaidīja.
Balodis pacēlās spārnos un veicis goda apli ap jauno pāri, pacēlās kaut kur augšup baznīcas tumsā. No sienas viņam nopakaļ noraudzījās Ādams un Ieva. Arī mans krustā sistais vārdabrālis pavadīja to ar skumju skatienu.
Uz grīdas nopilēja asaras lāse un sašķīda tūkstoš pērlītēs.
– Trans glorius mundi*.– kā teiktu senie romieši.
Man tomēr bija savādi dzirdēt, ka vienu sauca par līgavu, otru par līgavaini, par vīru un sievu. Tad jau labāk saukt viņas nekatrā dzimtē. Diemžēl latviešu valodā nav nekatrās dzimtes. Toties ir lezbietes. Ir geji. Ir transvestīti. Ir visa krāsu palete.
Kā it visur citur šajā grēcīgajā, Dieva atstātajā, pasaulē.

Eliss, bija pilnīgs pretstats Antrai. Gaišo, īso matu šķipsnas bija nokrāsotas visās varavīksnes krāsās. Pretēji Antrai, viņā bija kaut kas vīrišķīgs, robusts. Vēl nebija pazudušas tīnīdžeru stūrainās kustības un bravūra. Ķermeni rotāja pīrsings*. Kreisajā nāsī bija ievērts sudraba riņķītis un apakšlūpā neliela hantelīte. Šķelmīgi smaidot, piemiegusi rudzupuķu krāsas acis, viņa erotiski aplaizīja savas nedaudz pilnīgās lūpas un, uzlika savai sejai Monas Līzas smaidu.
Skatījos uz Alisi un ar izbrīnu vēroju kā viņa guļot uz kreisajiem sāniem lēni salieca labo kāju ceļot to augšup. Ķermenis atsedzās arvien vairāk, roka vilka nost kimono no vingrās krūts.
Stāvēju kā zemē iemiets to visu redzot un blenzu Alisē kā auns uz jauniem vārtiem. Mans žoklis atkārās, kad kimono mala noslīdēja zemē un pilnībā atklāja, parasti no svešām acīm slēpto, gludi izdzīto pavēderi.
Labajā pusē, tieši blakus meitiņai*, bija uztetovēts cigarešu paciņas lieluma multenis – kaķēns Toms. Otrpus meitiņai sēdēja pelēns Džerijs, ar asti norādot tuvāko ceļu pie brālīša*. Uz kreisās krūts, mīlas dejā griezās tauriņu pāris. No labās krūts galiņa, nokarājās no ķēdītēm veidotas bārkstis ar sprigulīšiem.
– Striptīzs dārza vidū, nevis klusā un pustumšā guļamistabā.– pie sevis nodomāju. To vērojot man mute kļuva sausa, sirds sāka strauji sisties. Es nespēju atraut skatu no bermudu trīstūra*, uzkalniņa un renītes divu valnīšu starpā.
Jā, tas tiesa, viņu nevarēja neiekārot. Nezinot vēl sava brauciena mērķi, ņemot vērā Alises mesto izaicinājumu un Antras prombūtni, es jau sāku noskaņoties savu pienākumu pildīšanai. Viņas kakls un zods, bija vingrs, kā alabastrā cirsts Nefertetes tēls un, skaists kā viss pārējais šajā izaicinošajā būtnē.
Alises acīs nozibsnīja noslēpumainas uguntiņas un, viņa kā ar cirvi noskaldīja.
– Ātri, Krist, izģērbies. Nu, nu, ātrāk!– viņas teikto pavadīja izteiksmīgi žesti ar roku.
Apskatījos visapkārt un pārliecinājies, vai neesmu pārklausījies, ar skatienu meklēju Antru, lai ar viņas palīdzību izkļūtu no divdomīgās situācijas, bet viņas nekur nebija.
– Velns parāvis, kas šeit notiek. Kas te ir, paradīze vai trako māja?– nodomāju, tomēr nedroši ar pirkstiem sāku knibināt vaļā krekla pogas. Alise ar šķelmīgu skatienu izbaudīja radušos situāciju un, kā kaitinādama piebilda.
– Ja jau Irēna tevi ieteica Antrai, tātad tu mums esi pārdots! Un žiglāk, žiglāk, te nav striptīzs!– viņa gardi iesmējas. Sirsnīgie smiekli vēl vairāk izcēla viņas vēdera muskuļus un krūtis.
– Vīriešu striptīzs. Vai, es nevaru! Nu, kusties taču, Čipendeil!*– viņa jau smējās kā kutināta par viņasprāt asprātīgo salīdzinājumu.
– Cik meitinas uzreiz man būs jāapmierina, vienu vai abas? Puisītis taču bija viens!– Apjukumā izrāvu kreklam dažas pogas, sapinos T-kreklā, tā arī nespēdams tikt skaidrībā.
– Irēna taču nepieļautu, lai es guļu vēl ar kādu, viņai to zinot. Kaut kādi gali te neiet kopā.– sāku prātā pārlikt variantus.
– Vai Irēna ir mani paspēlējusi kārtis, vai mani pārpirka meitenes kurām vajadzīgi mani pakalpojumi? Varbūt viņa vienkārši grib mani pārbaudīt? Varbūt Irēnai galvā atkal nobriedis kāds plāns, par kuru es nekā nezinu, un viņa grib kādu šantažēt?– domas manā galvā joņoja kā negudras.
Par izīrēšanu, zinot Irēnas greizsirdību, protams nevarēja būt ne runas. Tiesa, par savu darbu es pieņemu naudu, dāvanas, bet būt uzdāvinātam? Neesmu jau lieta ko var dāvināt!
– Sorry, I wash my hands!* Jaunas meitiņas un nauda nesmird! Irēna taču pati lūdza.– un šorti aizlidoja bermudu trīstūra virzienā. Sandales un baltās zeķes aizlidoja pa gaisu un palika karājoties košumkrūmā. Es stāvēju lepni paceltu galvu un krūtis izgāzis kā Dāvids. Mana linga vēl joprojām atradās peldbiksēs, un izspīlēdamas tās, atgādināja bumerangu. No mugurpuses parādījās Antra Ievas tērpā, nesot paplāti ar burbonu, glāzītēm un banānu ķekaru.
– Skaits, jau skaists kā Apolons! Nav vārdu, lai to aprakstītu.– Nolikusi paplāti zālē, viņa ar glāzi rokā pienāca klāt lai mani labāk apskatītu.
– Mums tevi vajag, bet bez peldbiksītēm. Nekautrējies, mēs te visi esam kā rada gabali! Mēs tevi nevarosim kā…– Antra pēkšņi sāka klepot it kā būtu ar kaut ko pēkšņi aizrijusies.
– Še, iedzer un atslābinies. Pabeidz savu iesākto priekšnesumu līdz galam čipendeil.– viņa pasniedza man glāzi ar konjaku.
Centos novilcināt laiku, lai puisītis paspētu nomierinātos un nobaudīju glāzītē ielieto šķidrumu. Tam bija laba smaržas buķete. Iedzēris vēl malciņu, pametu apkārt skatienu, lai redzētu vai mūs nenovēro vēl kāds. Žogs un koki visapkārt, mani nomierināja. Arī kaimiņu mājas bija pietiekami tālu. Videokameras, kas atradās pie mājas un pie apgaismes stabiem dārza malā, mani neuztrauca. Pie tām jau biju sen pieradis, pat ja tās atradās guļamistabā. Tā bija manas profesijas sastāvdaļa. Šantažēt mani nevarēja, bet par saimniekiem parasti zināju vairāk, nekā viņi to vēlētos. Tomēr šis bija neparasts gadījums un neiekļāvās nekādā shēmā.
Rāvienā izdzēris šerpo dziru, ar ierastu kustību parāvu peldbikses. Stiprinājumi ar klikšķi atnāca vaļā un lai slēptu mulsumu, paliku Dāvida pozā, tik lingas vietā es rokā turēju peldbikses ar klipšiem.
Es stāvēju abu nimfu priekšā kails, kā tikko no mātes miesām nācis. Iestājās klusums kā pirms vētras. Pat saule izlīda no mākoņu maliņas un aptaustīja savādo trijotni ar saviem stariem.
Puisītis stāvēja kā stāvēdams un tiecās uz sauli.
Viņš bija optimists.
– Eliss, vai tu redzi to? Nu, baigi kolosāli, fenomenāli! Nē, tu redzi kas viņam tur ir? Es kaut ko tādu vēl savā mūžā neesmu redzējusi! Nāc taču ātrāk šurp.– viņa teica gulošai un no brīnumiem mēmai Alisei.
– Vai var, Krist, paņemt to rokā un aptaustīt?– viņa jautāja nespēdama nomierināties un skatīdamās uz mani turpināja bērt vārdus kā pupas.
– Nu, Irēna! Noslēpt no mums šādu superīgu mantu. Ir nu gan baigā vecene tā Irēna!– vina teica Alisei palidzot vinai piecelties. Nostajusas man tiesi prieksa vinas nekautrigi mani aplukoja.
Jutos dziļi pārsteigts un šokēts par sajūsmu, ko izsaucis mans puisītis. Līdz šim to par kaut ko īpašu neuzskatīju. Varbūt ir nedaudz virs vidējā. Manas draudzenes gan vairāk jūsmoja par tehniku, skūpstiem un prasmi atrast erogēnās zonas. Uztraukumā liku puisītim ātri paklanīties, bet tas uz abām nimfām, manām darba devējām, neatstāja nekādu iespaidu.
Viņas turpināja lūkoties uz mani, neuzdrošinādamās man tuvoties. Izbrīnīts pavēros lejup. Viss bija vietā – ne ko pielikt, ne ko atņemt. Tik bermudu vietā, izdzīts bikini. Arī nelielais krāsainais tetovējums bija savā vietā. Neizpratnē palūkojos uz abām meitenēm.
Notvērušas manu skatienu, viņas, turēdamās pie vēdera, sāka nevaldāmi smieties. Izrādās, sajūsmu izsauca peldenes ar klipšiem un tas, cik ātri un viegli tās var novilkt.
Puisītis piedzīvoja savu pirmo sakāvi mūžā.
Ak, svētā vientiesība.
Kā izrādās, daba nav pati pilnība.
Pilnība, ir klipši!

Tas, kuru es ņemu mutē tūlīt, tūlīt beigs. Pār manām krūtīm nolīst kārtējā spermas šalts. Kas sekos tālāk?
Drīz arī abi vīrieši manī tuvojas finišam. Viņi sāk kustēties vienā ritmā, dziļi drāžot mani. Ķermeņi saspringst, sajūtot baudas viļņa tuvošanos, viņi izliecas,- un divas karstas strūklas ieplūst manī, sperma notek pa kājām…

Puiši nu visi ir apmierināti. Mani pieved pie mazās brunetes, viņai atsien rokas. Mums vienai otra jāsakopj - ar mēlītēm, jāattīra no spermas…
Un to es arī labprāt daru, jo esmu nogurusi no daudzajiem vīriešu locekļiem Noglāstu meitenes mazās krūtis.. mierinoši tās noskūpstu, salaizu spermu no viņas krūtīm un virzos zemāk. Saudzīgi, jo viņa ir nomocīta pamatīgi, paplešu viņas kājas, pieploku viņas vagīnai un rūpīgi, bet ļoti maigi izlaizu to.
Tomēr nenoturos, un ar pirkstu iebraucu dupša caurumiņā, bet viņa nekādu pretenziju neizrāda. Apsūkāju viņas klitoru. Viņa jau ir gandrīz tīra, tikai es vēl tāda aplipusi. Vīrieši nemaz vairs neizrāda par mums interesi un man liekas ka šitā jaunkundze drīz aizmigs.
Apsēžos viņai uz sejas, un pieturot aiz matiem lieku izlaizīt arī mani. Tai pat laikā, spaidu viņas krūtsgalu.. Viņai tas patīk. Viņas mēlīte laiza mani, pirkstiņi rotaļājas ar klitoru. Jūtu karstu vilni augam vēdera lejas daļā. Kustos, berzējot savu klēpi pret viņas mutīti, aizvien kaislīgāk un kaislīgāk. Tuvojas mans orgasms…
Jā! Nu tad beidzot! Jūtu karstuma vilni pāršaujoties sev. Tas ko neizdarīja 5 veči, tas ir - tas ko viņi manī iekurināja, tagad šaujas ārā kā lavīna. Esmu laimīga. Un jūtos iztukšota.. vai pārpildīta. vairs nezinu un nesaprotu.